Šajā rakstā mēs runāsim par RFID nolasītājiem. Jo ko vispār ar tiem var darīt? Un kāds RFID nolasītājs tev ir nepieciešams? To mēs tev izskaidrosim. Bet, pirms turpinām, tev vispirms ir jāizprot RFID pamati.
RFID ir saīsinājums no „Radio Frequency Identification”, kas nozīmē, ka datus var pārraidīt, izmantojot radioviļņus. NFC darbojas tāpat kā RFID, taču tikai nelielos attālumos, tāpēc to pielietojumi atšķiras. Ar RFID mikroshēmu var nosūtīt noteiktus datus uz RFID nolasītāju. Tādējādi ir iespējams nosūtīt datus attālināti, lai RFID nolasītājs varētu aktivizēt kādu darbību. Piemēram, atvērt barjeru vai reģistrēt ierašanos darbā.
Iegādāties RFID nolasītājuRFID un NFC ir termini, kurus bieži vien lieto kā sinonīmus. Taču starp tiem pastāv būtiska atšķirība. RFID darbojas lielākos attālumos nekā NFC. Ja ar NFC var pārvarēt attālumu aptuveni līdz 3 centimetriem, tad ar RFID tas dažkārt sasniedz pat 10 metrus. Šī iemesla dēļ RFID tiek izmantots citos pielietojumos nekā NFC. NFC gadījumā bieži sastopamies ar tādiem pielietojumiem kā maksāšana un savienojums ar digitālo pasauli. RFID galvenokārt tiek izmantots izsekošanai, darba laika reģistrēšanai un piekļuves kontrolei.
Tirgū ir pieejami vairāki RFID mikroshēmas ar atšķirīgām īpašībām un funkcijām. Tās atšķiras pēc darbības attāluma, drošības līmeņa, tehnoloģijas un cenas. Viens no piemēriem ir MIFARE Ultralight. Šo mikroshēmu parasti izmanto kā vienreizlietojamu mikroshēmu, un tā ir vislētākais RFID mikroshēmas veids. Ja izvēlaties viedāku un kvalitatīvāku mikroshēmu, piemēram, MIFARE Classic 1K, jums nāksies samaksāt ievērojami vairāk.
Pirms iegādāties RFID nolasītāju, ir svarīgi precīzi zināt, kādu RFID mikroshēmu vēlaties programmēt. Ne katru RFID mikroshēmu var nolasīt ar to pašu RFID nolasītāju. Tāpat kā RFID mikroshēmas, arī RFID nolasītāji ir dažādi. Katrs RFID nolasītājs darbojas noteiktā frekvencē, tāpat kā RFID mikroshēmas. Ja nolasītāja frekvence ir tāda pati kā RFID mikroshēmai, tās var savstarpēji sazināties. Tikai tad ir iespējams nolasīt datus un programmēt mikroshēmu. Frekvence tiek izteikta megahercos (MHz). Tāpēc ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt, vai RFID nolasītājs atbalsta to MHz skaitli, kāds ir RFID mikroshēmai, kuru vēlaties programmēt.
Vai vēlaties programmēt ultraaugstas frekvences mikroshēmu? Tad jums ir nepieciešams šis RFID lasītājs. Lasītājs ļauj nolasīt, kopēt un programmēt UHF (ultraaugstas frekvences) RFID mikroshēmas. Vai vēlaties programmēt gan 125 kHz, gan 13,65 MHz RFID mikroshēmas? Tad mēs iesakām šo RFID lasītāju. Šis lasītājs ir saderīgs ar abām mikroshēmām.
RFID mikroshēmas nevar programmēt bez RFID nolasītāja. RFID mikroshēmā iebūvētā antena ļauj tai sazināties ar citu RFID mikroshēmu. Tā kā RFID var sazināties tikai ar citām RFID ierīcēm, mikroshēmu var programmēt tikai ar RFID nolasītāja palīdzību.
Ar RFID nolasītāju var veikt divu veidu uzdevumus, proti, jaunu datu programmēšanu un RFID mikroshēmas dublikātu izveidi. Vispirms runāsim par dublikātu izveidi. Ja jums ir RFID piekļuves karte un vēlaties iegūt vairākas piekļuves kartes, to var viegli izdarīt ar RFID nolasītāju. Mikroshēmu var viegli kopēt un pārnest uz jaunu karti. Protams, mikroshēmā var ievadīt arī jaunus datus. Šos datus varat izstrādāt paši un ieprogrammēt mikroshēmā. Tam ir pieejamas dažādas programmatūras iespējas.
Daži RFID nolasītāji papildus RFID var programmēt arī NFC, piemēram, šis NFC nolasītājs.
Iegādāties RFID nolasītājuRFID ir saīsinājums no „Radio Frequency Identification” (radiofrekvences identifikācija) un izmanto radioviļņus, lai pārraidītu datus starp RFID mikroshēmu un RFID nolasītāju. Tas ļauj attālināti pārraidīt datus un, piemēram, atvērt barjeru vai reģistrēt ierašanos darbā. RFID ir līdzīgs NFC, taču atšķiras ar to, ka RFID tiek izmantots lielākiem attālumiem. NFC spēj pārvarēt attālumu tikai līdz 3 cm, savukārt RFID dažkārt spēj pārvarēt attālumu līdz pat 10 metriem.
RFID un NFC bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču starp abiem pastāv būtiska atšķirība. RFID darbojas lielākos attālumos nekā NFC. RFID darbības rādiuss dažkārt var sasniegt pat 10 metrus, savukārt NFC — tikai līdz 3 cm. Tādēļ abi termini tiek izmantoti dažādiem mērķiem. NFC galvenokārt tiek izmantots maksājumiem un savienojumam ar digitālo pasauli, savukārt RFID — izsekošanai, darba laika reģistrēšanai un piekļuves kontrolei.
Tirgū ir pieejami vairāki RFID mikroshēmu veidi ar atšķirīgām īpašībām un cenām. Atšķirības ir attālumā, drošībā, tehnoloģijā un cenā. Viens no RFID mikroshēmu piemēriem ir MIFARE Ultralight. Šo mikroshēmu parasti izmanto kā vienreizlietojamu mikroshēmu, un tā ir vislētākais RFID mikroshēmas veids. Ja izvēlaties viedāku un kvalitatīvāku mikroshēmu, piemēram, MIFARE Classic 1K, jums nāksies samaksāt ievērojami vairāk.
Tirgū ir pieejami dažāda veida RFID nolasītāji, kas darbojas noteiktā frekvencē, tāpat kā RFID mikroshēmas. Kopumā ir 3 frekvenču veidi, proti, zemas frekvences (Low Frequency), augstas frekvences (High Frequency) un ultraaugstas frekvences (Ultra High Frequency). Ir svarīgi zināt, kuru RFID mikroshēmu vēlaties programmēt, jo ne katru RFID mikroshēmu var nolasīt ar to pašu RFID nolasītāju. Frekvence tiek izteikta megahercos (MHz). Tāpēc ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt, vai RFID nolasītājs atbalsta to MHz skaitu, kāds ir RFID mikroshēmai, kuru vēlaties programmēt.

